Trauksmes celšana

2019.gada 1. maijā spēkā stājās Trauksmes celšanas likums. Likuma mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiktu celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju aizsardzību.

Trauksmes cēlējs ir ikviena fiziska persona, kura, pildot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu.

Par trauksmes celšanu nav uzskatāma apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana un ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu.

Trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi īpaši par šādiem pārkāpumiem:

  • amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu:
  • korupciju;
  • krāpšanu;
  • publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu;
  • izvairīšanos no nodokļu samaksas;
  • sabiedrības veselības apdraudējumu, pārtikas drošības apdraudējumu, būvniecības drošības apdraudējumu, vides drošības apdraudējumu, darba drošības apdraudējumu, sabiedriskās kārtības apdraudējumu;
  • cilvēktiesību pārkāpumu;
  • pārkāpumu publisko iepirkumu jomā;
  • pārkāpumu finanšu un kapitāla tirgus sektorā;
  • konkurences tiesību pārkāpumu.

Ziņojums netiek atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu šādos gadījumos:

  • ja trauksme tiek celta anonīmi;
  • ja trauksmes cēlējs ir juridiska persona;
  • ja tiek ziņots tikai par personīgu interešu aizskārumu nevis pārkāpumu, kas skar kādu sabiedrības grupu;
  • ja sniegtas ziņas, kas nav gūtas saistībā ar trauksmes cēlēja profesionālo darbību;
  • apzināti sniegtas nepatiesas ziņas;
  • izpausta valsts noslēpumu saturoša informācija. 

Trauksmes cēlēju kontaktpersonas Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē ir: 

galvenā kontaktpersona Ieva Hauka, Administratīvās nodaļas Lietvedības sektora vadītāja, nodaļas vadītāja vietniece, tālr. 67026264;

kontaktpersona Iveta Bērzkalna, Administratīvās nodaļas vadītāja , tālr. 67105063.

Trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšana:

  • papīra formā, Pārvaldē, (Terēzes ielā 5, Rīga, LV-1012) pastkastē, slēgtā aploksnē ar norādi “Trauksmes cēlēja ziņojums”;
  • mutvārdos klātienē atbildīgajai kontaktpersonai;
  • elektroniski, izmantojot speciāli trauksmes cēlēju ziņojumiem izveidoto e-pasta adresi PIPtrauksme@riga.lv .

Trauksmes celšanai jāizmanto Trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapa.

Saskaņā ar Iesniegumu likumā un Dokumentu juridiskā spēka likumā noteiktajām prasībām trauksmes cēlēja ziņojumam jābūt pašrocīgi parakstītam vai parakstītam ar drošu elektronisko parakstu. Ja ziņojums sākotnēji tiks iesniegts bez paraksta (vienkāršs e-pasta sūtījums vai aizpildīta elektroniskā ziņojuma forma) un atbildīs trauksmes celšanas pazīmēm, atbildīgais darbinieks ar iesniedzēju sazināsies, lai nodrošinātu, ka ziņojums tiks parakstīts.

Kas notiek pēc trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanas?

Pēc ziņojuma saņemšanas kompetentā institūcija, kurai ziņojums ir piekritīgs, septiņu dienu laikā to izvērtē, lai noteiktu, vai tas ir trauksmes cēlēja ziņojums. Triju dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par saņemtā ziņojuma atzīšanu/neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu, iesniedzējam tiek nosūtīta atbildes vēstule.
Ja ziņojuma izskatīšanai nepieciešama papildu informācija, ar iesniedzēju sazināsies institūcijas kontaktpersona trauksmes celšanas jautājumos vai par ziņojuma izskatīšanu atbildīgā persona.

Divu mēnešu termiņā no dienas, kad ziņojums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu, iesniedzējs tiek informēts par tā izskatīšanas rezultātu vai, ja izskatīšana vēl nav pabeigta – par ziņojuma izskatīšanas gaitu, papildus informējot arī par izskatīšanas rezultātu.

Visplašāko informāciju par trauksmes celšanu atradīsiet trauksmes celšanas mājas lapā