Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšana zemes vienībai / zemes vienības daļai kadastrālās vērtēšanas vajadzībām
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktu, nekustamā īpašuma lietošanas mērķus nosaka visām zemes vienībām un zemes vienības daļām vai plānotajām zemes vienībām un zemes vienības daļām kadastrālās vērtēšanas vajadzībām, kas, savukārt ir par pamatu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir viens no būtiskākajiem kadastrālo vērtību ietekmējošiem datiem, jo tas raksturo zemes likumisko izmantošanu (t.i., pašreizējo izmantošanu vai pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā norādīto atļauto izmantošanu).
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtību nosaka Ministru kabineta 20.06.2006. noteikumi Nr.496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” un šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikums.
Papildu informācija par lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtību
Kādos gadījumos nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķus?
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķus nosaka, ja:
- tiek izveidota jauna zemes vienība vai zemes vienības daļa;
- zemes vienībai vai zemes vienības daļai nav noteikts lietošanas mērķis.
Kādos gadījumos maina nekustamā īpašuma lietošanas mērķi?
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķi maina:
- ja zemes vienībai ar vairākiem lietošanas mērķiem tiek pievienota zemes vienība vai daļa no blakus esošas zemes vienības;
- zemes vienībai ar vairākiem lietošanas mērķiem, ja no tās atdala jaunu zemes vienību;
- ja izsniegta būvatļauja vai pieteikta vienkāršota atjaunošana, kuru īstenojot mainīsies:
* būves galvenais lietošanas veids, un tas neatbildīs iepriekš noteiktajam lietošanas mērķim;
* telpu grupas lietošanas veids būvēs, kuru galvenais lietošanas veids ir “Divu dzīvokļu mājas”, “Triju vai vairāku dzīvokļu mājas”, “Viesnīcu ēkas”, “Biroju ēkas” vai “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas”, un tas mainīs būves galveno lietošanas veidu (ja, mainot telpu grupu lietošanas veidu, ēkas galvenais lietošanas veids nemainās, lietošanas mērķa maiņu neierosina); - ja stājies spēkā detālplānojums un neapbūvētajai zemes vienībai lietošanas mērķis neatbilst detālplānojumā noteiktajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai;
- ja pēc zemes nomas līguma noslēgšanas iepriekš noteiktais lietošanas mērķis neatbilst nomas līgumā noteiktajai zemes izmantošanai vai ar nomas līgumu tiek precizētas lietošanas mērķim piekrītošās platības un nomas līgums nav pretrunā ar detālplānojumu vai teritorijas plānojumu, ja detālplānojums nav nepieciešams;
- ja pēc izmaiņām teritorijas plānojumā neapbūvētai zemes vienībai iepriekš noteiktais apbūves zemes lietošanas mērķis neatbilst teritorijas plānojumā noteiktajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai;
- ja iepriekš likumīgi noteiktais lietošanas mērķis un tam piekrītošā zemes platība neatbilst šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, tai skaitā pēc zemes fiziskajiem parametriem neatbilst apbūves zemes nosacījumiem;
- ja neapbūvēta zemes vienība, kurai noteikts apbūves zemes lietošanas mērķis, nevar tikt izmantota apbūvei atbilstoši normatīvajiem aktiem.Pašvaldība nenosaka lietošanas mērķus tādām zemes vienībām, kas ir Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vai valsts drošības iestādes valdījumā vai lietošanā.
Kas ierosina nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu vai maiņu?
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu vai maiņu ierosina:
- nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs;
- valsts vai vietējās pašvaldības zemei – tās lietotājs vai, ja tāda nav, – nomnieks;
- valsts vai pašvaldības institūcija.
Lai ierosinātu nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu/maiņu, jāiesniedz pieteikums, kurā norādīta informācija un pievienoti dokumenti, kas noteikti Ministru kabineta 20.06.2006. noteikumu Nr.496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” 21., 22. un 29.punktā.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšana/maiņa neapbūvētām zemes vienībām/zemes vienības daļām
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķus neapbūvētām zemes vienībām/ zemes vienības daļām Rīgas valstspilsētas pašvaldībā nosaka/maina, atbilstoši Ministru kabineta 20.06.2006. noteikumu Nr.496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” 23.punktam, kas paredz noteikt/mainīt nekustamā īpašuma lietošanas mērķus zemes vienībām/ zemes vienības daļām, kas atrodas teritorijā, kurai atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam stājies spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums.
Rīgas teritorijas plānojums ir apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr.103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” un īstenojams no 16.02.2023.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšana/maiņa apbūvētām zemes vienībām
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķus apbūvētām zemes vienībām/ zemes vienības daļām Rīgas valstspilsētas pašvaldībā nosaka/maina, atbilstoši Ministru kabineta 20.06.2006. noteikumu Nr.496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” 26. un 27.punktam, kas paredz noteikt/mainīt nekustamā īpašuma lietošanas mērķus zemes vienībām/ zemes vienības daļām, atbilstoši uz zemes vienībām/zemes vienības daļām esošajai apbūvei, ņemot vērā būvju galvenos lietošanas veidus un telpu grupu lietošanas veidus.
Nosakot/mainot apbūvētas zemes vienības/zemes vienības daļas nekustamā īpašuma lietošanas mērķus, pašvaldība izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus.
Minēto datu aktualizācija ir Valsts zemes dienesta kompetence. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 3.panta pirmo daļu, Nekustamā īpašuma valsts kadastrs ir vienota uzskaites sistēma, kas, realizējot administratīvus, organizatoriskus un tehnoloģiskus procesus, nodrošina datu iegūšanu par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, kā arī minēto datu uzturēšanu un izmantošanu.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 5.panta otrā daļa paredz tiesības īpašniekam pārliecināties par kadastra dokumentā iekļauto datu atbilstību dokumentiem, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti. Lai globālajā tīmeklī tiešsaistē jebkura persona varētu iegūt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas un Valsts adrešu reģistra teksta un ģeotelpiskos datus par visas valsts teritoriju, ir izveidots Valsts zemes dienesta datu publicēšanas portāls www.kadastrs.lv.
Ja dati Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir nepamatoti, personai ir iespēja, saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 57.panta 1.punktu, ierosināt kadastra objekta datu aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Pēc datu aktualizācijas var vērsties Pārvaldē un ierosināt lietošanas mērķa maiņu saskaņā ar Ministru kabineta 20.06.2006. noteikumu Nr.496 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” 18.punktu, kas nosaka, ka lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu šo noteikumu 16. vai 17.punktā minētajos gadījumos mēneša laikā ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks [..].
Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti:
- iesniegums,
- īpašuma tiesību, tiesiskā valdījuma vai zemes lietojuma tiesības apliecinošs dokuments,
- zemes vienības robežu plāns un zemes platību sadalījuma attēlojums (piemēram, nomas līgums vai tā grafiskais pielikums, zemes ierīcības projekts, ēku funkcionālai uzturēšanai un apsaimniekošanai norādīto platību grafiskais materiāls) pa vairākām zemes vai būvju izmantošanām, ja zemes vienībai vai zemes vienības daļai ir vairākas izmantošanas,
- pilnvarotajām personām – papildus pilnvarojuma apliecinājums.
Iesniegumu veidlapas:
- 12.pielikums – Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšanai.
- 13.pielikums – Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņai.
Kā pieprasīt pakalpojumu?
- E-pastā – nosūti elektroniski parakstītu iesniegumu uz pip@riga.lv.
- E-adresē – nosūti iesniegumu uz Departamenta e-adresi 90000064250.
- Pa pastu – nosūti Departamentam iesniegumu pa pastu (adrese: Terēzes iela 5, Rīga, LV-1012).
- Klātienē – iesniedzot iesniegumu Departamenta darba laikā (pēc iepriekšēja pieraksta pa tālruni 80000850).
Cienījamie klienti!
Pirms klātienes apmeklējuma nepieciešams veikt iepriekšējo pierakstu pa tālruni 80000850 vai 67026760.
Lūdzam pēc iespējas pakalpojumus pieteikt un saņemt attālināti. Iesniegt iesniegumu elektroniski var:
– nosūtot uz Departamenta e-adresi (adresāts “Rīgas valstspilsētas pašvaldības Finanšu departaments”);
– nosūtot parakstītu ar drošu elektronisko parakstu uz e-pasta adresi: pip@riga.lv.
Ja iesniegumu Jums nav iespējas iesniegt elektroniski, to varat nosūtīt Departamentam pa pastu uz adresi: Terēzes iela 5, Rīga, LV-1012 vai ievietot pasta kastītēs, kuras atrodas pie iestādes ieejas durvīm Terēzes ielā 5, Rīgā.